VISAS SAVAS 30 GADU ILGĀS KARJERAS LAIKĀ, strādājot ar akcijām, esmu pētījis uzvedības finanses. Ar uzvedības ekonomiku iepazinos, izlasot Deivida Dremana grāmatu Contrarian Investment Strategy: The Psychology of Stock-Market Success.
Dremans būtībā nemaz nav ekonomists, bet viņš ir eleganti aprakstījis dažādu prāta noslieču un automātisko reakciju ietekmi uz tirgu.
Veiksmīgi aktīvu pārvaldnieki jau sen akciju tirgū izmanto pārspīlētas emocionālās reakcijas un loģiskas kļūdas. Cilvēki ne vienmēr rīkojas racionāli, un tas dod labumu investoriem. Aprakstīšu trīs izplatītākās biheiviorālās jeb uzvedības dīvainības, ko cenšos izmantot.
Pirmā un lielākā ir mentālie enkuri. Kad cilvēki pirmoreiz izdzird kādu informāciju vai viedokli, kas pēc tam tiek atkārtots atkal un atkal, tas kļūst par enkuru viņu smadzenēs. Piemēram, new normal (biznesa termins, kas raksturo ekonomiskos apstākļus pēc 2007.-2012. gada finanšu krīzes) un pieņēmums, ka IKP nākotnē pieaugs par anēmiskiem diviem procentiem. Cilvēkos šis drūmais uzskats ir dziļi iesakņojies.
Paļaušanās uz jaunumiem pārliecina investorus, ka jaunā informācija ir svarīgāka par veco. Dažkārt tā ir, bet ne vienmēr. Investoriem ir tendence tirgus atdeves ekspektācijas balstīt uz nesenākajiem ienākumiem vai zaudējumiem. Kad tirgus sasniedz pieaugumu 20% gadā, viņi iztēlojas milzu naudas kaudzes; kad tirgus gada laikā piedzīvo kritumu par 20%, viņi sagaida nepārtrauktus zaudējumus. Daudz racionālāka pieeja ir atskatīties atpakaļ, cik tālu vien iespējams, par pamatu izmantojot vidējos rādītājus ilgtermiņā.
Kad cilvēkus bombardē pārāk liels informācijas apjoms, viņi savā prātā izvēlas īsceļus, dabiski paļaujoties uz visvieglāk pieejamo informāciju. Kāda ir iespējamība, ka koledžas students kopmītnes istabā izveidos uzņēmumu un kļūs par miljardieri? Daudzi uzreiz iedomājas par Bilu Geitsu, Marku Cukerbergu un Maiklu Dellu, tādējādi ievērojami pārvērtējot veiksmes iespējamību. Neapzināti lielāku uzsvaru liekam uz šādiem atsevišķiem gadījumiem, kaut arī ir daudz vairāk kopmītņu uzņēmēju, kuru bizness aizgājis pa burbuli. Arī man tīkamākās akcijas izvērtēt palīdz noslieces uzvedībā. Šā gada sākumā iegādājos spēļu uzņēmumu Bally Technologies (BYI, 62). Tā videospēļu automātus pārdod visā pasaulē. Tomēr kopš lielās recesijas spēļu industrijai nav klājies viegli, ienākumi ir samazinājušies. Investori prātā izveido enkuru ar šo slikto prognozi. Manā skatījumā šīs grūtības ir īstermiņa. Akcijas tirgo par cenu, kas tikai 12 reižu pārsniedz nākamā gada ieņēmumu prognozi.
Man patīk arī Mitcham Industries (MIND, 13), kas ražo seismiskās ierīces, lai palīdzētu naftas un gāzes uzņēmumiem atrast jaunas vietas urbumiem. Vieglāk atrodamās vietas apkārt zemeslodei jau ir apgūtas, bet Mitcham ir apņēmušies gūt labumu no jaunatklātajām vietām. Diemžēl Ziemeļamerikas uzņēmumi pašlaik liek uzsvaru uz ražošanu, bet norises Latīņamerikā liek Mitcham cipariem slīdēt lejup. Manuprāt, investoru koncentrēšanās uz nesenajiem sliktajiem rezultātiem ir paļaušanās uz jaunumiem pazīme. Akcijas tiek tirgotas par bilances vērtību un nodrošina pietiekamu brīvās naudas plūsmu.
Vēl viens uzvedības darījums ir naudas pārvadājumu eksperts Western Union (WU, 16). Tas ir stāsts par pieejamības heiristiku. Amerikāņiem, kas pārskaita naudu, izmantojot viedtālruņus, Western Union šķiet kā pagātnes relikts. Daudzi uzskata, ka uzņēmuma pakalpojumi ir novecojuši. Bet viņi neizprot, ka liela Western Union biznesa daļa notiek ārzemēs, īpaši strauji progresējošos tirgos Meksikā un Indijā. Šajos augošajos reģionos viedtālruņi nav plaši izplatīti un finanšu aizsardzība bieži vien ir apšaubāma. Drošiem naudas pārvedumiem ir liela vērtība. Western Union pārdod par cenu, kas ir 11 reižu lielāka par iepriekšējā gada peļņu. Lielisks darījums, ņemot vērā uzņēmuma izaugsmes potenciālu pasaulē.
