Mjanmas mobilās ēras sākums

Tikai ļoti nelielam iedzīvotāju skai­tam Mjanmā ir mobilie tālruņi, vēl mazāk ir tādu, kam ir piekļu­ve internetam. Taču tas nav at­turējis no ziņu ātras izplatīšanās starptautiskajā tīklā BarCamp. Tā ir masu kus­tība, kurā neformāli pulcējas datorspeciālisti, lai dalītos pieredzē, izmantojot tiešsaistes so­ciālos tīklus. Kopš BarCamps aizsākumiem Si­līcija ielejā mazāk nekā pirms desmit gadiem šie informācijas laikmeta diskusiju pasākumi ir notikuši vairāk nekā 350 pilsētās. Pērn janvā­rī Mjanmas pilsētā Jangonā sapulcējās vislie­lākais dalībnieku skaits šo pasākumu vēsturē – aptuveni 6500 cilvēku. Šogad piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši.

Tagad divi ārvalstu uznēmumi ir ceļā uz to, lai tuvākajā laikā apmierinātu Mjanmas iedzī­votāju izsalkumu pēc interneta pakalpojumiem, mobilajiem tālruniem un citiem tehnoloģiju sa­sniegumiem, ko pasaules lielākajā daļā izman­to jau gadiem ilgi. Pašlaik, kad Mjanmas Savie­nības Republikas ekonomika kļūst atvērtāka, no vairāk nekā 60 miljoniem iedzīvotāju mo­bilos tālruņus lieto aptuveni 10%, savukārt pie­kļuve internetam ir nepilniem 7% iedzīvotāju.

Taču paredzams, ka šie skaitļi pieaugs optiskās šķiedras ātrumā, jo Norvēģijas kompānija Tele­nor un Kataras uznēmums Ooredoo nākamajos trīs mēnešos šeit sāks ieviest modernas iekār­tas. Vēl šajā gadā Ooredoo plāno ieguldīt mil­jardu dolāru un līdz nākamā gada beigām no­drošināt pakalpojumus 70%, bet piecu gadu laikā – 97% iedzīvotāju. Telenor, kas ir veterāns Āzijas tirgū, arī sola sākumā ieguldīt miljardu dolāru. «Mēs vēl nekad neesam iegājuši tādā tirgū, kur pieprasījums ir tik acīmredzams,» saka Sigve Breke, kurš jau ilgus gadus atbild par Telenor darbību Āzijā.

Mjanma ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, taču, kā apgalvo Breke, Telenor spēs iz­veidot masveida tirgu, izmantojot stratēģijas, kas izstrādātas Indijā, kur šī kompānija nesen uzsāka darbību. Indijā bija milzīgs daudzums potenciālo klientu, kas nevarēja atļauties pie­dā.vātos pakalpojumus.

Tādēļ tā vietā, lai re­ģistrētu klientus balss un interneta standarta pakotnes pakalpojumiem, Telenor darbinieki pielāgo savu piedāvājumu katram individuāli, piemēram, par niecīgu samaksu – nepilniem diviem centiem dienā jeb aptuveni astoņiem centiem nedēļā – piedāvājot piekļuvi tikai Fa­cebook. Breke stāsta, ka Mjanmā Telenor piedā­vās 3G pakalpojumu un gūs peļņu pat gadījumā, ja ikmēneša ieņēmumi būs tikai 1-2 dolāri no katra lietotāja. Savukārt Ooredoo vadītājs Ross Kormaks, kurš ir pārcēlies uz Mjanmu, atsakās apspriest precīzu samaksu, taču arī apgalvo, ka pakalpojumi būs pieejami plašām masām.

Abu uzņēmumu vēsturi raksturo veiksmīga darbība jaunajos tirgos. Lielākā daļa Ooredoo iepriekšējās pieredzes ir saistīta ar vietām, kas atrodas netālu no Kataras. «Mēs ieradāmies Irānā, kad tur bija ļoti slikts mobilā tīkla pārklājums, bet tagad tur ir viens no la­bākajiem rādītājiem pasaulē,» saka Kormaks. Ooredoo (nosaukums tulkojumā no arābu va­lodas nozīmē es gribu) ir labi veicies arī Irākā un Palestīnā, tāpat Indonēzijā, Singapūrā, Laosā un Filipīnās.

Telenor vēsture sākās jau 1855. gadā, kad tas bija valsts pārvaldīts monopols. Tas ir agresīvs, novatorisks konkurents Āzijā un savu darbī­bu izvērš Taizemē, Malaizijā, Indijā, Pakistānā un Bangladešā. Breke uzskata, ka Bangladešai ir līdzība ar Mjanmu. Kad 1997. gadā uzņē­mums sāka darbību Bangladešā, «bija ļoti, ļoti maz ārzemnieku, kas tur kaut ko ieguldīja vai ticēja, ka vidusmēra patērētājs varētu atļauties šāda veida pakalpojumus. Tagad mums ir ļoti rentabls uzņēmums, kura marža pārsniedz 50 procentus».

Mjanmā daudzi saskata tādas pašas iespē­jas. Kad astoņdesmito gadu beigās patlaban 37 gadus vecais Taungs Su Njeins devās prom no Mjanmas, viņš vēl bija bērns, taču 2000. gadā viņš atgriezās jau kā uzņēmējs un atvēra inter­neta kafejnīcu, ko varas iestādes ātri vien slē­dza. Tagad viņš ir izdevējs, pārvalda divus por­tālus, piedāvā e-pakalpojumus un nodrošina darbu 450 cilvēkiem. Viņš arī palīdzēja orga­nizēt Mjanmas BarCamp pasākumus, sākot ar pirmo, kas notika 2010. gadā. Taungs stāsta, ka daudzi uz šo pasākumu ierodas tikai tādēļ, lai parādītu, kā darbojas tīmeklis. Tādu, kas prot ar to apieties, Mjanmā nav daudz. «Visur citur pa­saulē bērni to skatās YouTube, taču mūsu bēr­niem bija nepieciešama fiziska klātbūtne, lai klausītos, kā mēs skaidrojam un dalāmies pie­redzē. Viņi bija izsalkuši pēc zināšanām.»

Kad valdība apsolīja noslēgt līgumus par adekvātu telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu valstī, interesi izrādīja vairāk nekā 90 uzņēmumu, tostarp China Mobile, Air­tel no Indijas un SingTel no Singapūras. Mili­tārās valdības dēļ Mjanma gadu desmitiem at­radās ārpus tīmekļa.

Vēl pavisam nesen sakaru uzturēšana ar ārpasauli tika uzskatīta par noziegumu; cilvēkus lika cietumā par to, ka viņu īpašumā bija neatļauta faksa iekārta. Līdz pat 2011. gada beigām tie laimīgie, kuriem bija pie­kļuve internetam, saņēma ļoti cenzētu tā ver­siju. Savukārt mobilo tālruņu pakalpojumi bija dārgi un pieejami vienīgi sabiedrības elitei. Vēl pirms mazāk nekā gada maksa par SIM karti bija 2000 dolāru un vairāk.

Tagad tās maksā no 100 līdz 150 dolāriem. Gan Kormaks, gan Breke apgalvo, ka viņi samazināšot cenas līdz diviem dolāriem un mazāk; klienti stāvēs rindā. Mobi­lo maksājumu iesācējuzņēmuma Red Dot va­dītājs Vūts de Jongs saka: «Lētāku, pieejamā­ku un kvalitatīvu komunikāciju pakalpojumu ieviešana dos labumu visiem: patērētājiem, uz­ņēmējdarbībai, valdībai, mobilo sakaru ope­ratoriem un, protams, arī Red Dot Network.» Taungs prognozē, ka Mjanmā sāksies īsti svēt­ki. «Visā valstī ar nepacietību gaida, kad Oore­doo un Telenor sāks darboties. Iespējas ir bezgalīgas. Ikviena izveicīga uzņēmēja domāšana būs mobila.»

Tomēr ir arī problēmas. Mjanmā ceļi gadu desmitiem ir tikuši atstāti novārtā, tos bojā bie­žie musonu lietus periodi. Daļā valsts teritori­jas notiek kaujas ar nemierniekiem un plosās etniskie nemieri. Milzīgs darbs ir izkārtot vie­tas, kur būvēt tūkstošiem mobilo sakaru torņu. «Šī ir pirmā reize, kad Mjanmā tiek darīts kaut kas tāds,» saka Kormaks. «Mums jāsaņem sim­tiem atļauju būvēšanai.»

Abi telekomunikāciju celmlauži vēlas spē­lēt galveno lomu atdzimšanas procesā valstī, kas reiz bija viena no bagātākajām Āzijā. «Šis mums nav tikai kārtējais tirgus ar 60 miljoniem cilvēku,» saka Breke. «Tā ir iespēja ietek­mēt šīs valsts sabiedrību, lai ciematu iedzīvo­tājiem atvērtu pasauli. Attālos ciematos nav telekomunikāciju, nav ceļu, ļaudīm nav tikpat kā nekādu sakaru ar citiem cilvēkiem, izņemot tos, kas dzīvo ciematā. Tas sabiedrībā izraisīs revolūciju.»

Kormaks piebilst, ka Ooredoo jau pieņēmu­si darbā vairāk nekā 800 vietējo iedzīvotāju. Vēlāk abas kompānijas nodarbinās tūkstošiem cilvēku, neskaitot neatkarīgos tālruņu piegā­dātājus un citus pakalpojumu sniedzējus. «Šī ir telekomunikāciju galējā robeža,» viņš saka. «Nekur nav tik aizraujoši kā šeit.»

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *