Li Kuanju bija viens no dižākajiem valsts vīriem

SingapūraLi Kuanju bija viens no dižākajiem valsts vīriem pēckara periodā. Viņš padarīja Singapūru par ekonomisko lielvaru, parādot, ka pārticība ne vienmēr ir atkarīga no tā sauktajiem dabas resur­siem. Galvenais ir radīt vidi, kur plaukt cilvēku izdomai un radošumam. Viņš ne acu galā necieta korupciju. Lai izskaustu šo sērgu un piesaistītu spējīgus cilvē­kus, Li valdības ierēdņiem maksāja lielas algas. Viņš stingri uzraudzīja tēriņus un samazināja nodokļus augstākā nodokļu likme iedzīvotāju ienākumiem bija 20 procentu.

Viņš apzinājās valūtas svārstību bīs­tamību – salīdzinājumā ar lielāko daļu valūtu, tostarp ASV dolāru, Singapūras dolārs līdzinās Gibraltāra klintij. Vienlaikus Li pierādīja, ka veselīga finanšu situācija un atbilstošas sociālās programmas ir jēdzieni, kas spēj pastāvēt līdzās. Viņš enerģiski ieviesa mājokļu programmu, kas cilvēkiem ar ne īpaši augs­tiem ienākumiem sniedza iespēju iegādāties mājokli. Šis modelis pierādīja, ka subsidēšana ne vienmēr noved pie tādām ar mā­jokļiem saistītām prob­lēmām, kādas nomocīja ASV. Singapūras veselības aprūpes sistēma nodroši­na visaptverošu palīdzī­bu visiem cilvēkiem bez izņēmuma.

Šeit nav augstu līdzmaksājumu vai nedrošības, kas rak­sturo tik daudzas sistēmas. Singapūras pensi­ju sistēmai izdevies izvairīties no slazda, kas nosaka pensijas apmēru atbilstoši samaksāta­jiem nodokļiem un daudzas valstis ved pretī maksātnespējai. Li vadībā Singapūra demonstrēja reālu stāstu, kā spēj uz­plaukt kādreiz na­badzības pārņem­ta valsts. Kad 1959. gadā Li kļuva par premjerministru, Singapūras iedzī­votāju vidējie ie­nākumi nedaudz pārsniedza 400 do­lāru. Tagad tie ir vairāk nekā 56 000 dolāru – vairāk nekā daudzās citās valstīs. Kritiķi teik­tu, ka Li nebija ne­kāds Džefersonam līdzīgs demokrāts, un viņiem būtu tais­nība.

Tomēr viņš pieļāva vēlēšanas, kaut arī opozīcijai daudz brīvas telpas neatvēlēja (lai gan, ja arī būtu tā darījis, viņš vienalga uzvarētu ar pamatīgu pārsvaru). Vēl svarīgāk – viņa vadībā Singapūrā izvei­dojās plaukstoša vidusšķira, kā arī pilsonis­kās institūcijas un ieradumi, kas ir ļoti nozīmī­gi ilgtspējīgai demokrātijai. Pārāk bieži esam piedzīvojuši, ka vienkārša vēlēšanu sarīkošana negarantē paliekošu demokrātiju. Singapūras politiskā sistēma attīstās tādā veidā, kas lieci­na par stabilitāti ilgtermiņā. Savas politiskās karjeras pirmsākumos Li pārstāja simpatizēt sociālistiem un kļuva par pārliecinātu pragmatiķi.

SingapūraViņš nežēlīgi apkaroja komunistu cen­tienus pārņemt viņa politisko partiju, lai gan sākotnēji – laikā, kad Singapūra bija britu ko­lonija, – viņus vienoja kopīgs mērķis cīņā par valsts neatkarību. Divdesmitā gadsimta piec­desmitajos un sešdesmitajos gados Li demonstrēja izcilas politiskās prasmes, saglabājot Sin­gapūras neatkarību laikā, kad reālus draudus radīja divas daudz lielākas kaimiņvalstis – In­donēzija un Malaizija. Bet Li ietekme plešas tālāk par viņa mazo valsti. Daudzi vēlētos, lai viņš būtu tādu val­stu kā Indonēzijas vai Ķīnas līderis. (Viņa vadī­bā ASV ārpolitikai noteikti klātos daudz labāk nekā gandrīz visu mūsu Valsts sekretāru uz­raudzībā.)

Viņš atbalstīja ASV centienus glābt Dienvidvjetnamu no komunistiskajiem zieme­ļiem. Lai gan ASV šajā karā zaudēja, Li apgalvoja, ka ilgstošā pretošanās pārējai Āzijai deva nepieciešamo laiku, lai apkopotu spēkus un stātos pretī komunistu centieniem. Viņš stingri atbalstīja ASV spēcīgo lomu reģionā kā pret­spēku bijušajai Padomju Savienībai un Ķīnai. Pateicoties mūsu valdes priekšsēdētājam Keipam Veinbergeram, man bija iespēja satikt Li. Kad Keips bija aizsardzības sekretārs, viņš cieši sadarbojās ar Li un uzskatīja viņu par uz­ticamu sabiedroto, kura uzskati un ieteikumi bija ārkārtīgi vērtīgi un kurš nodrošināja milzī­gu praktisko palīdzību aukstā kara laikā. Klausīties, kā Li stāsta par situāciju pasau­lē, bija iedvesmojošs un izglītojošs baudījums. Mūsu tikšanās bija neaizmirstamas.

Vienā no tām viņš pastāstīja par savu tikšanos ar Denu Sjaopinu drīz pēc tam, kad Dens bija nācis pie varas un apsvēra iespēju atjaunot Ķīnu pēc ao šaušalīgās Kultūras revolūcijas. Dena vi­zīte Singapūrā 1978. gadā bija viņa pirmais un vienīgais brauciens uz šo valsti, un Singapū­rā redzētais viņu satrieca – ķīniešu apdzīvo­ta plaukstoša teritorija, kas bija neatkarīga un politiski stabila. «Kā tev tas izdevās?» Dens jautāja Li. Dens atteicās no paredzētās darba kārtības un pavadīja garas stundas dedzīgās sarunās ar Li. Atgriezies Ķīnā, Dens Sjaopins sāka Li ieteikumus īstenot dzīvē, izveidojot īpašas Singapūrai līdzīgas ekonomiskās attīstī­bas zonas gar Ķīnas piekrasti. Tādējādi Ķīnas vēsturiskā un straujā modernizācija tika paāt­rināta vēl vairāk. Ļoti skumji, ka šajos nemierīgajos laikos civilizētā pasaule ir zaudējusi tik gudru prātu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *