Arī man ir pazīstama situācija, kad dzīvoklī nav tik silti kā gribētos. Ārā var būt daži grādi virs vai zem nulles, bet radiatori nesilda. Nākas tuntulēties, vīstīties visbiezākajos un nepievilcīgākajos džemperos. Galu galā, vienkārši negribas rādīties mājās, bet vakariņot kādā kafejnīcā. Šādā situācijā ir vērts izvēlēties kondicionieri, kas vienlaikus arī silda gaisu. Parasti gaiss-gaiss siltumsūknis darboties pienācīgi var līdz 25 grādu salam. Un tas nav viss – arī vasarai iestājoties, šāds kondicionieris pasargā no dramatiskās epopejas, kad atkal negribas rādīties mājās necilvēcīgi tveicīgā gaisa dēļ. Kondicionieris nodrošina vēsa gaisa pūsmu un uztur patīkamu telpu temperatūru.
Ar vārdu kondicionieris visbiežāk jau mēs arī asociējam karstu vasaru un ierīci, kas gaisu padara vēsāku. Tomēr tam nereti līdzi nāk arī sava negatīvā pieskaņa – vienam tas asociējas ar skaļu ventilatoru, kas neļauj koncentrēties darbam, citam – ar galīgi pārsalušām rokām vissiltākajā vasaras dienā. Pieļauju arī, ka neesmu vienīgā biroja darbiniece, kas saskārusies ar situāciju, kad kondicioniera aukstā gaisa dēļ beigu beigās iekaist kakls, sametas iesnas un nākas vien tādēļ ņemt slimības lapu.
Kāpēc gan labu gribot, ar kondicionieri sanāk tikai vēl sliktāk? Vasaras tveicē pie darba galda gluži kā saunā jau arī negribas sēdēt. Kādu zelta vidusceļu lai atrod? Pirkt vai nepirkt kondicionieri un cik šāda ierīce vispār ir efektīva? Satuntulēties biezāk, kad kondicionieris ieslēgts, labāk kondicioniera vietā vienkārši atvērt vaļā logu vai tomēr aizmirst par iegribu iegādāties kondicionieri? Jeb tomēr ir kāds maģiskais veids, kā pareizi saspaidīt podziņas, lai vēsā gaisa daudzums būtu optimāls?
Šie un citi jautājumi dzīvoja man prātā, kad dienvidnieciski karstais vasaras gaiss sutināja manu pie ādas dīvāna pielipušo pēcpusi. Ieslēgts pie elektrības padeves – parastais ventilators. Bet ej nu tu un aizmiedz ar tādu rūcošu nezvēru! Tomēr neko daudz par gaisa kondicionieriem nemaz nezināju. Tad nu metos jaunajā un nezināmajā. Par to, ko uzzināju ienirstot, pastāstīšu turpinājumā.
Gaisa kondicionēšanas vēsture
Ievadam vēlos sniegt nelielu ieskatu kondicionēšanas sistēmu vēsturē. Visiem noteikti zināmi glītie dāmu vēdeklīši, kas senākos gadsimtos vienmēr bija sevi cienošas sievietes somiņā? Nekur šī metode nav pazudusi – arī 21. gs. tā ir kondicioniera alternatīva. Vēl, protams, var noalgot kādu, kas gluži kā kādam faraonam vai ķeizaram vēdina gaisu ar palmas zara palīdzību.
Tomēr nopietnāk pieejot vēstures aspektam, pirmais elektriskais gaisa kondicionieris tika izgudrots tikai gadsimtu atpakaļ – 1902. gadā. Viliss Havilands, pazīstams kā modernās gaisa kondicionēšanas tēvs, ir šī izgudrojuma autors. Vēl šodien viņa kompānija ir lielākais kondicionēšanas sistēmu ražotājs. Un lielais pieprasījums pēc kondicionieriem gan nesaistījās ar ikdienas komforta vajadzībām, bet gan lai darbinieki spētu produktīvāk strādāt. Tieši ar šādu misijas apziņu tika ražoti pirmie kondicionieri.
1930. gadā Baltajā namā tika nodrošināta gaisa kondicionēšanas sistēma. Pēc 15 gadiem pieaugums pēc kondicionieriem mājās arvien pieauga un tie kļuva pieejamāki arī vidusšķirai. 1953. gadā kondicionieru pārdošanas apjoms pārsniedz jau 1 miljonu – tas ir būtisks sasniegums šīs sistēmas izplatībā. Attīstoties tehnoloģijām, laika gaitā tika izgudroti gaisa kondicionieri, kas ne vien gaisu atvēsina, bet arī spēj to sasildīt – ierīce, kas vienlaikus gan atvēsina vasarā, gan silda ziemā tika izgudrota 1977. gadā.
Kas jāņem vērā, iegādājoties gaisa kondicionieri?
Labs gaisa kondicionieris – klusums, gaisa dzesēšanas un sildīšanas funkcija + augsta energoefektivitāte. Tāda ir laba kondicioniera formula.
Kondicionieris, kas tikai atvēsina telpu, labumu dod tikai dažos gada mēnešos. Tomēr īpaši dzīvokļos, kur siltumu nodrošina centrālapkure, bet savas krāsniņas nav, kondicionieris, kas vienlaikus kalpo kā gaiss-gaiss siltumsūknis, ir visīstākā svētība. Jāņem vērā, ka apsildīt vienlaikus tas gan spēj tikai vienu telpu. Siltumu visā dzīvoklī tas vienlaikus nenodrošinās.
Lielākie kondicionieru izplatītāji Latvijā piedāvā plašu klāstu ar dažādu firmu un klašu kondicionieriem – gan jaunāko tehnoloģiju apvienojumus, gan vienkāršākus modeļus.
Kā darbojas gaisa kondicionieris?
Gaisa kondicionieris, vienkāršiem vārdiem aprakstot tā būtību, ir automatizēta iekārta, kas nodrošina lietotājam vēlamo un komfortablo temperatūru, dzesējot vai sildot telpas gaisu un nodrošinot vajadzīgo mitruma līmeni. Būtisks papildus ieguvums no kondicioniera – tas ne vien nodrošina vēlamo temperatūru, bet arī attīra un jonizē gaisu.
Kondicionēšanas iekārtu energoefektivitāti apzīmē ar EER – šis koeficients izsaka, cik aukstuma kW vienības iespējams saražot, patērējot 1kW elektrības. Piemēram, viena ātruma kondicionieriem šī attiecība ir par 20-70% zemāka kā inverter tipa kondicionieriem. Inverter tipa kondicionieri patērēs par 20-70% elektrības mazāk salīdzinot ar parastajiem kondicionieriem, bet to cena būs 1,5-3 reizes dārgāka.
Kā izvēlēties īsto kondicionieri?
Ja nepieciešama siltā gaisa nodrošināšana bargās ziemās, tad piemērotākais būs inverter tipa kondicionieris, kas ziemas sezonā kalpos kā gaiss-gaiss siltumsūknis un nodrošinās telpās silto gaisu, efektīvi un ekonomiski strādājot līdz pat -25°C āra gaisa temperatūrai. Savukārt viena ātruma kondicionieri paredzēti izmantošanai galvenokārt vasaras sezonā, jo ziemā tie spēj darboties tikai līdz -5°C āra gaisa temperatūrai.
Kondicionieri – tas ir komforts ne tikai vasarā
Ņemot vērā, ka Latvijas klimats ir ļoti mainīgs un laikapstākļi ne vienmēr atbilst sezonai, iedzīvotāji arvien lielāku interesi izrāda par iespēju gan atdzesēt, gan sasildīt savu mājokli vai darba vietu. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir uzstādīt gaisa kondicionieri. Tas attīrīs gaisu un nodrošinās vajadzīgo gaisa temperatūru un gaisa cirkulāciju, tādejādi neļaujot veidoties pelējumam.
Un kā tad paliek ar tām klepus un iesnu nedienām sēžot pie ieslēgta kondicioniera? Patiesībā saaukstēšanās nemaz nav standarta kondicioniera izmantošanas blakne un tam tā nevajadzētu notikt, ja vien kondicionieris ir pareizi uzstādīts un telpu temperatūra tiek atbilstoši noregulēta. Kā stāsta speciālisti, iekštelpu temperatūru var uzstādīt par 5 grādiem zemāku kā ārpusē – šāda atšķirība neradīs saaukstēšanās risku. Un ja reiz saaukstēšanās tomēr tiek noķerta – tas nozīmē, ka temperatūra uzstādīta stipri vien par zemu. Ja ārā ir 30 grādu, nevajadzētu telpu atdzesēt līdz 20, bet gan līdz 25 grādiem.
Pirkt vai nepirkt kondicionieri? Tas noteikti ir viens no komforta pamatelementiem, kas nodrošina patīkamu un tīru gaisu, kā arī uztur vēlamo temperatūru. Sastāvējies gaiss un nekondicionēta telpa pasliktina darba spējas, tāpat arī vakaros grūtāk iemigt. Turklāt, ja mājās nav padomāts par kondicionēšanas sistēmu, tiek veidoti labvēlīgi apstākļi, lai rastos sēnīte – un no tās gan atbrīvoties nav tik vienkārši kā uzstādīt atbilstošu temperatūru!
Vārdu sakot, ja mājās vēl nav kondicioniera, tad parūpēties par tā uzstādīšanu būs tikai prātīgi.
