Vai atceries reizi, kad ienāci skaistā un ziedošā parkā pilsētas centrā, bet viss troksnis tevī norima? Tāpat arī ir ar dārziem privātmājās – tās ir mazās paradīzes oāzes, kas parāda, ka varam vidi sev apkārt darīt skaistāku. Arī tā ir iespēja paslēpties no pasaules lielā bardaka un ieritināties mātes dabas paspārnē. Daba uz mums spēj atstāt tik lielu iespaidu, un dažkārt dabu varam paņemt līdzi arī sev pilsētā – ainavu arhitekti šajā mākslā ir meistari.
Rušināšanās puķu dobēs arī ir sava veida meditācija – mēs pieskaramies zemei un zeme mums atbild. Man liekas, ka tā čukst mierinošus vārdus – “viss ir labi”. Tieši tādu sajūtu arī atstāj ziedošu ziedu skaistums vai ogām noliekušies un pilni jāņogu un upeņu krūmi. Tie stāsta par dabas cikliem un kārtību – lai pumpuri uzplauktu, kādā brīdī asnam jāpaslēpjas zem sniega kārtas. Un šo dabas harmoniju arī līdzpārdzīvojam sevī. Daba ir mainīga un arī mēs tādi esam – mūsos ir gan pavasaris, vasara, gan rudens un ziema.
Arī nonākot neskartās dabas vietās, vai gan šis ārējais rāmums un klusums nepārņem arī mūsu prātu? Pazūd vajadzība steigties, bet rodas pavisam jauna noskaņa – vēlme baudīt, atpūsties, apstāties. Zen budismā svarīga vieta ir ne vien meditācijai, bet arī zen dārziem – tie ļauj pieskarties meditācijas laikā sasniegtajam prāta stāvoklim vienkārši tajos pastaigājoties. Lai šādu dārzu iekārtotu, ainavu arhitekts specializējas tieši zen dārzu projektēšanā. Cilvēks šai harmonijai pieskaņojas, uzsūc sevī. Un stāsta, ka tad, ja cilvēks vēlas iepazīt, kas ir zen, pats dārzs un sajūtas, kas pārņem, tajā nonākot, to pastāstīs vislabāk. Tas tik precīzi atspoguļo, cik liela ietekme ir videi ap mums. Ja mūsos valda nemiers, bailes un dusmas, kā būtu ar došanos uz iekoptu dārzu? Lai arī nekad vēl neesmu bijusi Japānas zen dārzā, arī man ir pazīstama nomierinošā sajūta, kas atnāk, vienkārši ievelkot svaigu gaisu plaušās ziedošā pļavā…
Ja mēs vēlamies darīt pasauli labāku un skaistāku, vislabāk sākt pašiem ar sevi un savu pagalmu. Lai mūsu pašu mājas izstarotu aicinošu gaismu – lai tā būtu vieta, kur gribas atgriezties, lai tā ir vieta, kur iespējama atpūta un kur atrodams dziedinošs skaistums. Man kā sievietei arī pašai patīk radīt mājīguma sajūtu, virtuves krāsnī gatavojot aromātiskus cepumus, kas tā vien smaržo pēc vietas, kur esi gaidīts. Man patīk laiku pa laikam kaut ko uzgleznot. Tomēr dārznieka acs no vecmāmiņas man gan nav nākusi līdzi šūpulī. Tāpēc, kad vēlējos sakopt mantojumā atstāto lauku īpašumu, nolēmu pieaicināt ainavu arhitektu.
Kvalificēts ainavu arhitekts ir izvēle, kuru es nenožēloju. Tas ir tāpat kā pasūtīt ēdienu pieczvaigžņu restorānā – saprotams, ka tas ir īsts garšu kārpiņu ceļojums. Un ainavu arhitekts arī parāda šādu, augstāku lidojumu, visā, kas attiecas uz vides iekārtošanu. Protams, arī pati pieliekot roku, es varēju radīt kopta dārza iespaidu – lai nebūtu vismaz kauns aicināt draugus ciemos uz pirtiņu. Tomēr radīt ainavu, kas liek aizrauties elpai, kas tā vien piesien acis dažādiem celiņu un puķu dobju līkumiem, pauguriņiem… Un tad vēl ziedi, par kuriem nemaz nezināju un nekad arī pati nebūtu zinājusi!
Uzaicināt ainavu arhitektu nenozīmē, ka pašam nāksies laist garām iespēju aprušināt savu dārziņu, bet gan, ka pie dizaina strādās profesionālis, kas pārvalda visus vides harmonijas likumus. Arhitektūra ir ļoti matemātiska, ne vien radoša. Bet matemātika pazīstama kā līdzsvarota zinātne, radošumam, savukārt, nav robežu. Tomēr arhitektūras matemātiskā puse to ievada noteiktā kārtībā. Un kārtība ir nomierinoša, tā mūsu prātam ir tik ļoti vajadzīga. Jo bezgaumīga detaļu pārsātinātība un radošums, kas galu galā ir pārlieku haotisks, neļauj rast mieru. Arī mūziku uztveram kā skaistu un nomierinošu, kad tajā ievēroti harmonijas un matemātiskas loģikas likumi. Vai gan tas nav interesanti?
Neapšaubāmi, pieredzējis dārznieks vai, piemēram, vecmamma, kas visu mūžu iekopusi augļu dārzu, noteikti daudz zina par dažādiem augiem, kurus drīkst vai nedrīkst stādīt vienu otram blakus, tomēr šīs zināšanas ir visai ierobežotas – būs jāpieturas pie pārbaudītiem, noteikta veida augiem un to izkārtojuma. Ainavu arhitekts spēj piedāvāt daudz plašāku apzaļumošanas risinājumu klāstu un neliegs padomu pat dažādās nestandarta situācijās.
Ainavu arhitekts parasti strādā roku rokā ar ēku arhitektu, tādēļ iespējams dārzu, pagalmu vai apzaļumojumus veidot tā, lai tie būtu kā organisks dzīvojamo telpu turpinājums. Cik gan bieži Latvijā nav novērota situācija, kad uzcelta ļoti moderna māja, kuru ieskauj visai garlaicīgs un klasisks padomju laika plānojuma augļu koku dārzs ar dažām peoniju vai gladiolu dobēm? Tas ir tiešs rezultāts tam, ka pie mums ainavu arhitekta darbs vēl netiek tik augstu novērtēts, un vairums cilvēku domā vien par dzīvojamās mājas arhitektūru.
Bet nedomāsim par skaistumu vien – šāds dārza plānošanas speciālists var krietni palielināt arī augļu dārza ražīgumu un ziedu dārza ziedēšanas ilgumu! Vairs nebūs jāmokās ar jautājumiem par to, vai šādi ziedi ieaugs skābā zemē un kur vislabāk izvietot ķiršu koku. Iespējams, ainavu arhitekts ieteiks vēl veselu virkni ar augiem, kuriem ļoti labi klāsies tieši tāda tipa augsnē un ar attiecīgo saules gaismas daudzumu.
Lai gan pie mums ierastāk dažādus pagalma vai dārza plānošanas darbus uzticēt ģimenes galvai vai labākajā gadījumā kādam pazīstamam dārzniekam ar pieredzi, tomēr arī Latvijā aizvien vairāk cilvēku izvēlas vērsties pie ainavu arhitektiem – pieredzējušiem dārza un apzaļumojumu izveides speciālistiem. Lai gan ainavu arhitektu pakalpojumi iesākumā varētu šķist dārgi, jāatzīst, ka arī šajā gadījumā spēkā ir paruna “skopais maksā divreiz”. Nepareizi veidots dārzs vai apzaļumojumi var sagādāt saimniekam milzum daudz rūpes, nesniedzot pretī skaistumu un ražu, ko no tā sagaida.
Arī apzinoties, cik lielu ieguldījumu prasītu no manis pašas dārza iekopšana, rezultātā secināju, ka ilgtermiņa variants tomēr būs pārdomāts dārza plānojums. Tā tomēr ir ģimenes māja, kura atstāta mantojumā, un gribas domāt, ka tā turpinās būt ģimenes atpūtas vieta arī nākamajās paaudzēs. Bet ja pagalms būtu nemākulīgi iekārtots, agrāk vai vēlāk kāds noteikti to vēlētos pārtaisīt. Bet mana ieguldītā nauda būtu izmesta vējā!
Ainavu arhitekts ļauj mājai un videi sadzīvot harmoniskā duetā. Tie nav atsevišķi organismi, bet gan vienots veselums. Un tikai tādā gadījumā iespējams izjust arī iekšēju balansu. Ja vide ap māju un tās fasādes ir pārlieku kontrastējošas un nesaderīgas, arī nav patīkami uzturēties ārtelpās. Tāpēc es novērtēju ainavu arhitekta ieguldījumu – tas manu vienkāršo namiņu un lauku sētu pārvērš mākslas darbā. Un tā ir iespēja pasaulē radīt par vienu labu, skaistu un sakoptu vietu vairāk. Vieta, kur ir labi. Un mūsu dārzs – tas arī ir mūsu prāta stāvoklis.
