Kopīga Biznes Pamatā – LĪGUMS

KOPĪGA BIZNESA PAMATĀ – LĪGUMSPirms diviem gadiem juridisko palīdzību lūdza liela uzņēmuma vadītājs, kurš pēc sekmīga septiņu gadu darba tika uzaicināts uz dalībnieku sapulci. Tās dienaskārtībā bija tikai viens jautājums – viņa nomaiņa pret citu valdes locekli. Lai arī viņš šo uzņēmumu bija izlolojis, atradis investoru un izvei­dojis par peļņu nesošu, pat ar saviem 30% no kapitāla viņš nekādi nespēja ietek­mēt lēmumu. Vienīgais, ko mums izdevās panākt ilgstošu sarunu rezultā­tā ar investoru, – būtiska kompensācija klientam. Šāda situācija būtu daudz vieglāk atrisināma, ja tas jau būtu ietverts līgumā.

Lai jaunais uzņēmums pēc neskaitāmām prezen­tācijām, ilgām darba stun­dām un daudzās tikšanās reizēs panāktās investo­ra piesaistes savas neizda­rības vai pašpaļāvības dēļ neiesāktu kopīgo bizne­su uz nepareiziem pama­tiem, ir svarīgi apsēsties un kārtīgi izsvērt nākot­nes sadarbību. Paveicies ir tiem, kam investors jau ir zināms, īpaši, ja viņa ie­priekšējā investīciju pie­redze liecina par korektu attieksmi pret partneriem un izvēlēto investīciju pro­jektu realizāciju. Iepriekš­minētā situācija, visti­camāk, šādos gadījumos neradīsies. Bet ko darīt, ja investors piedāvā dibināt jaunu uzņēmumu ar tip­veida vienas lapas statū­tiem, jaunā uzņēmēja līdz­dalību minimālajā kapitālā ar 25% un investora finan­sējumu uzņēmumam aiz­devuma veidā?

Ir tikai viena izeja – pa­rakstīt dalībnieku līgu­mu, par kura noteikumiem draudzīgi un reizē lietiš­ķi jāvienojas ar investoru. Pat ja sarunas ar investoru notiek bez juristu klātbūt­nes un tev ar smaidu tiek lūgts uzreiz parakstīt pa­rastu un šķietami vienkār­šu akcionāru līgumu uz 30 lapām – paņem pauzi un zvani savam advokātam.

Protams, vienmēr būs lietas, kurās neviens in­vestors uzņēmējam nedos tiesības rīkoties vienam pašam: finanšu plūsma, fi­nanšu direktora amats un kontrole pār naudas lī­dzekļiem. Arī tā ir ieras­ta prakse, ka kopīgā biz­nesa sākuma posmā ideja un biznesa piedāvājums tā autoram dod tiesības pre­tendēt tikai uz mazāku­ma dalu no uznēmuma ka­pitāla. Bet par to nevajag satraukties – tā ir iespē­ja ar otra partnera finan­sēm pierādīt idejas dzīvotspēju un cerēt uz izaugsmi nākotnē. Arī investoram ir neaprēķināms risks, jo ideja var nebūt realizēja­ma vai arī konkurenti būs aktīvāki uninvestora ie­guldītā nauda tiks sadedzināta. Lai arī nav veikts pētījums par to, cik daudz finanšu investoru ieguldī­jumu ir reāli nesuši peļņu investoram, runā, ka tie varētu būt tikai 3-5% no visiem projektiem. Tāpēc ir saprotama investoru vēlme sevi maksimāli aizsargāt.

Ņemot to vērā, ir četras būtiskākās lietas, ko vaja­dzētu iekļaut dalībnieku līgumā, lai aizsargātu arī idejas autoru un uzņēmu­ma dibinātāju: uzņēmuma pamatlēmumu pieņemša­na tikai ar viņa piekrišanu (reorganizācija, pamatak­tīvu pārdošana, citu finan­sējumu piesaiste), tiesības vadīt uzņēmumu, kon­krēta iespēja pārdot savas daļas nākotnē un pienā­kums daļu peļņas vienmēr izmaksāt dividendēs.

Viens no labākajiem va­riantiem situācijā, ja tevi valdē grib nesaskaņoti no­mainīt ar citu personu, ir ietvert dalībnieku līgumā nosacījumu, ka šādā situ­ācijā investoram vai uz­ņēmumam ir vienlaicīgi, vadoties pēc iepriekš saskaņotiem noteikumiem, jāizpērk visas tavas kapi­tāla daļass. Līdz ar to šādā strīda gadījumā tev vismaz ir iespēja aiziet no uzņē­muma ar saprotamu finan­siālu ieguvumu. Skaidrs, ka tu nespēsi ietekmēt uz­ņēmuma tālāko darbību, nebūdams valdē, turklāt ar mazākuma kapitālu. Daļas uzņēmuma kapitālā vairs nebūs nekā vērtas – ja nevar saņemt dividendes, neviens negribēs pirkt ma­zākuma daļu privātā uzņē­mumā bez jebkādām tiesī­bām ietekmēt tā darbību.KOPĪGA BIZNESA PAMATĀ – LĪGUMS

Ir neskaitāmi risinājumi daļu izpirkšanai nākotnē – tā saucamā krievu rulete, Teksasas apšaude, vadības izpirkums, kopī­ga uzņēmuma pārdošana u. c. Šādā gadījumā pat būtu vienalga, kāds ir risinā­jums. Svarīgākais, lai tāda iespēja vispār ir iekļauta līgumā un noteiktos gadī­jumos tu varētu gan pār­dot savas daļas investo­ram, gan no investora tās izpirkt. Ietverot līgumā krievu ruletes principu, var panākt situāciju, ka gan dibinātājs, gan investors vienmēr būs spiesti piedā­vāt viens otram daļu izpirkumu par reālu un saprā­tīgu cenu. No pieredzes varu teikt, ka dalībnieku līgumi ar šādiem savstarpēji saistošiem daļu izpirkuma nosacījumiem ir joprojām spēkā esoši un uzņēmumi sekmīgi strādā jau desmi­tiem gadu.

Situācija, kad vairāku­ma akcionārs brīvi rīko­jas ar uzņēmumu un visus ienākumus novirza saistītajām personām, ir di­binātāja ļaunākais murgs, īpaši, ja to nekādi nevar ietekmēt. Diemžēl Latvi­jas tiesību akti automātiski nenodrošina mazākuma dalībnieku tiesību drošu aizsardzību. Ja pats ne­būsi aizsargājis savas tie­sības dalībnieku līgumā vai statūtos, rēķinies, ka tev nebūs nekādu tiesī­bu ietekmēt uzņēmumu, pat ja tev pieder 49,99% vai 50% kapitāla. Kontrole vienalga būs dalībniekam ar 50,01% un viņa ieteikta­jai valdei, kuru mazākuma akcionārs nevarēs atcelt.

Viss iepriekšminētais ir tikai būtiskākie jautāju­mi, kas būtu jāsaskaņo ar investoru. Svarīgi ir uzstāt uz tādiem līguma punk­tiem, kas dod lielākas tiesī­bas nākotnē, ja uzņēmums sekmīgi attīstās un gūst arvien lielāku peļņu. Ja to neizrunās sākumā, diez vai nākotnē to kāds ievēros.

Tomēr nekas no tā var nestrādāt, ja investors uz­stāj uz viņa piedāvātā da­lībnieku līguma negrozī­šanu, atstājot dibinātājam tikai vienu iespēju – pie­ņemt viņa investīcijas ar viņa nosacījumiem. Ja tu pats nespēj aizstāvēt savas tiesības, jārēķinās, ka ko­pīgā biznesa mēģinājums neies pa tādu gultni, kā tika cerēts, un gandrīz droši beigsies nelabvēlī­gi. Ja neesi gatavs riskēt un akli mesties nezināmajā – tas noteikti nav vienīgais investors, kurš ir gatavs ieguldīt tavā uzņēmumā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *