Spītējot visiem šķēršļiem,ātrums, kādā pieaug Ķīnas kopējais IKP, ļaus tai līdz 2020. gadam panākt ASV. Un Ķīnas virzība uz priekšu tāpat turpināsies, lai tā pārspētu Ameriku.Laika posmā no 1978. līdz 2011. gadam Ķīnas augstais vidējā pieauguma temps – aptuveni 10% gadā bija Dena Sjaopina Singapūras apciemojuma (1978. gadā) rezultāts. Tas tika sasniegts, pateicoties viņa lēmumam veikt ekonomiskās reformas un atvērt valsts ekonomiku starptautiskajām investīcijām. Tajā pašā laikā ASV ekonomikas izaugsmes temps bija 2-3% gadā.
Par spīti Eiropas finanšu parādu krīzei un ASV tirgu satricinājumiem dažos pēdējos gados, Ķīnas ekonomika joprojām piedzīvo spēcīgu izaugsmi. Pēc Pasaules Bankas datiem, 8,22 triljonus dolāru vērtā Ķīnas ekonomika tagad ir otra lielākā pasaulē; ASV ekonomikas apjoms ir 15,68 triljoni dolāru. Ķīna ir pasaules lielākā eksportētāja un otra lielākā importētāja. Nesenā pasaules ekonomiskā krīze ir ļāvusi Ķīnai samazināt attālumu, kas to šķīra no pasaules attīstītākajām valstīm. 2012. gadā Ķīnas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 9233 dolāri, bet ASV IKP uz vienu iedzīvotāju – 49 965 dolāri.
Tiek prognozēts, ka 2020. gadā Ķīnas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniegs 10 000 dolāru, kas ir viena piektdaļa no līdzīgas prognozes attiecībā uz ASV. Ķīnas iedzīvotāju skaits 2012. gadā bija 1,4 miljardi, ASV dzīvoja 316,5 miljoni cilvēku. Arī 2020. gadā Ķīnas iedzīvotāju būs četras reizes vairāk nekā amerikāņu. Ķīnas ekonomikas pieauguma tempi būs daudz straujāki, jo bāze, uz kuras augs tās ekonomika, salīdzinoši ir milzīga.
Ceļš uz izaugsmi
Gluži tāpat kā ASV starpštatu šoseju sistēma mainīja veidu, kādā cilvēki un kravas pārvietojas pa visu Ameriku, Ķīnas valsts autoceļu sistēma veicinās valsts ekonomisko attīstību. Ķīnas autostrāžu kopējais garums ir strauji palielinājies, no 271 km 1990. gadā līdz 85 000 km 2011. gadā, izveidojot pasaulē garāko valsts bezmaksas autoceļu sistēmu. ASV starpštatu šoseju sistēma, kuru sāka attīstīt 1956. gadā un kas tika pabeigta 1991. gadā, kopumā ir 47182 jūdzes (75 932 km) gara, un nav paredzams, ka šis skaitlis ievērojami pieaugs. Toties Ķīna turpina būvēt ātrgaitas maģistrāles un ir cieši apņēmusies ar tām savienot visu provinču galvaspilsētas un pilsētas, kurā ir vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju.
Šīs jaunās automaģistrāles un ekonomiskā izaugsme, kuru tās veicinās, palīdzēs pārvarēt plaisu starp ASV un Ķīnu. Un, kad Ķīna būs pārspējusi Ameriku, jautājums būs šāds – vai šīs divas lielvaras savā starpā sadarbosies vai cīnīsies? Uzskatu, ka nākamajos trīsdesmit gados ķīnieši nealks iesaistīties konfliktā ar ASV. Viņi zina, ka kļūs aizvien stiprāki, bet viņi arī apzinās to, cik tālu vēl atpaliek tehnoloģiju ziņā. Viņiem ir nepieciešama nepārtraukta piekļuve Amerikas skolām, lai ķīniešu studenti iemācītos atrast sevi no jauna.
Kas gan ir tas, kas padara amerikāņus tik ļoti daudzpusīgus un novatoriskus? Manuprāt, ķīnieši ir nonākuši pie secinājuma, ka atbilde rodama atšķirīgajā šo divu sabiedrību raksturā. Inovācija un radošums ir daļa no amerikāņu kultūras, dabiska sabiedrības iezīme. Savukārt Ķīnā pastāv konformisma kultūra. Tā ir 4000-5000 gadu sena sabiedrība ar savu rakstību, kas šodien lasāma gluži tāpat, kā pirms 4000 gadu. Šī rakstība vieno cilvēkus un vēsturi. Tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, ir skaidrs, ka spēku līdzsvars Klusā okeāna rajonā nosvērsies uz rietumu pusi.
