Bez inflācijas ir slikti?

Īrijas vērtspapīri jau ir dārgāki, spreds attiecībā pret Portugā­les vērtspapīriem tiem ir mazāks par procentu. Grieķijas obligāciju ienesī­gums ir sasniedzis minimumu piecu gadu periodā. Eiropas korporatīvo vērtspapīru tirgū valda īsta bakhanālija – investori ķer un grābj obligācijas, neņemot vērā, ka daudzi emitenti tās tirgo dārgāk par attiecīgajām suverē­najām obligācijām.

Kas īsti notiek? Jau kopš pagāju­šā gada rudens inflācijas gaidas Eiropā samazinās, un Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozēja, ka 2014. gadā inflāci­ja nepārsniegs 0,8 procentus. Analītiķi arvien biežāk salīdzina Eiropu ar Japā­nu, kas jau kopš deviņdesmitajiem ga­diem nesekmīgi mēģina pārvarēt ieil­gušo deflāciju un nostiprināt jenu. Vai viņiem ir taisnība, un kā tas atspoguļo­sies finanšu tirgos?

Jūnijā ECB sēdē Mario Dragi pie­dāvāja plašu stimulējošu pasākumu klāstu, ieskaitot oficiālās diskonta lik­mes samazināšanu, negatīvu procentu likmi par depozītiem un 400 miljardu refinansēšanas programmu (TLTRO), kas veicinātu reālā biznesa kreditēša­nu. Vai šie pasākumi palīdzēs uzveikt deflācijas rēgu? Diez vai.

īstermiņa procentu likmes eirozonā jau 2013. gadā nokritās līdz 0,10-0,15%, tā ka nesenajai likmju samazināšanai drīzāk ir simbolisks raksturs. Runājot par kreditēšanas programmu – kā rāda Japānas un ASV pieredze, pēc masvei­da krīzes uzņēmumi daudzu gadu ga­rumā velta visas pūles tikai pašreizē­jo parādu nomaksai, neraugoties uz ārkārtīgi zemajām likmēm. Vienīgais, kas varētu tiem likt atkal doties uz banku pēc kredīta, ir daži stabilas eko­nomikas izaugsmes gadi. Saprotams, ka Eiropā, kas tikko iznirusi no otrā recesijas viļņa, runāt par straujiem iz­augsmes tempiem vēl ir par agru.

Starp citu, nav teikts, ka Eiropas bankas TLTRO pieņems ar entuzias­mu. Vairumam banku jau tagad nav nekādu problēmu ar likviditāti, un tās pirms termiņa atdod ECB kredītus, kas saņemti iepriekšējā programmā LTRO. Patiesībā arī pašlaik nav nekā­du šķēršļu kreditēšanas paplašināša­nai, taču bankas vairāk ir norūpēju­šās par kapitālu, kas tām jāpiesaista jaunā banku regulējuma ietvaros. No šī skatpunkta vērtējot, tās ne tikai nav ieinteresētas palielināt kredītportfeli, bet pat labprāt samazinātu jau esošo. Tāpēc nav brīnums, ka kreditēšanas apjomi Eiropā sarūk jau piekto gadu pēc kārtas.

Nesenā Lielbritānijas pieredze at­stāj maz cerību uz nepatīkamās ten­dences maiņu, izmantojot īpašus monetārus trikus. Pēc līdzīgas pro­grammas (Fundingfor Lendinģ) ievie­šanas lielākā daļa naudas nonāca nevis reālajā ekonomikā, bet gan Londonas nekustamā īpašuma tirgū. Japāna kopš deviņdesmitajiem gadiem nesekmīgi cenšas pārvarēt bilanču recesiju, taču neatkarīgi no pievilcīguma un stimulu daudzveidības korporācijas tomēr ne­grib iekrist parādos.

Jauns deflācijas baiļu uzvilnījums Eiropā ir tikai laika jautājums. Pastāv liela varbūtība, ka ECB nāksies izman­tot kvantitatīvās mīkstināšanas pro­grammu jeb trulu naudas printēšanu. Pat ja tas nenotiks, sarūkot inflācijai, arī ienākumi turpina sama­zināties. Uzskatāms piemērs – Japā­nas desmit gadu obligācijas, kas šodien tiek tirgotas tikai ar 0,6% ienesīgumu.

Ja Eiropas obligācijas nešķiet pie­vilcīgas, var no cita leņķa palūkoties uz akcijām. Pēc Bank Credit Analyst no­vērojumiem, valstīs, kur samazinās in­flācija, ienākumu struktūra akciju tirgū mainās. Galveno peļņu ienes dividen­žu pieaugums, nevis cenas izmaiņas, un dividenžu ienesīgums ievērojami pārsniedz valsts vērtspapīru ienesīgu­mu. Piemēram, Japānā un Šveicē, kur inflācijas faktiski nav jau 20 gadu, divi­denžu ienesīgums pārsniedz obligāci­ju ienesīgumu attiecīgi trīs un 4,5 rei­zes. Ļoti ticams, ka pie tā nonāks arī tās eirozonas valstis, kur spēcīgākas ir deflācijas tendences. Jau tagad Spāni­jas tirgū dividenžu ienesīgums ir 4,5%, kamēr desmit gadu obligāciju ienesī­gums ir tikai 2,7 procenti. Likmei eiro tas nav slikti.

Bez tam ECB darbība drīzāk no­stiprina vietējo valūtu, atbalstot inves­tīciju pievilcību aktīviem eiro. Eiro­zonas maksājumu bilances proficīts 2014. gada sākumā sasniedza rekor­du – 400 miljardus eiro. Turklāt cen­trālās bankas neiepirka eiro jau kopš 2010. gada. Kas notiks ar kursu un aktī­viem eiro, kad atgriezīsies zelta un va­lūtas rezervju diversifikācijas mode?