Arhitektūra un tās izpausmes atrodas visapkārt mums. Bez tās nevarētu pastāvēt neviena civilizācija, nācija vai valsts. Tās pirmsākumi meklējami jau pirmatnējo kopienu vēsturiskajā attīstības procesā. Tā ir veidojusies un attīstījusies senajās kultūrās cauri gadu tūkstošiem, un ir saglabājušies neskaitāmi fenomenāli arhitektūras šedevri līdz pat mūsdienām. Arhitektūra ir viens no aspektiem, kas raksturo kultūru un izceļ katras kultūras individualitāti.
Analizējot un izpētot tās attīstību, var iegūt skaidru priekšstatu par vēsturiskiem notikumiem – par cilvēku dzīvi pirms vairākiem tūkstošiem gadu liecina palikušās pilsētu un māju drupas, kā arī to iekšienē atrastie priekšmeti. Arhitektūra ir visas cilvēces kultūrvēsturiskais mantojums. Mūsdienās ēku un pilsētbūvju paraugi tiek ņemti no senāko laiku arhitektūras un pielietoti praksē. Arvien mūs turpina iedvesmot seno civilizāciju sasniegumi un tie atblāzmojas šodien radītajos darbos. Atliek tikai pastaigāt pa Vecrīgu – no jūgendstila ēku sienām uz mums noskatās sengrieķu skaistuma cienīgas skulptūras.
Ciešā saistība
Arhitektu pakalpojumi ir tik pat seni un ievērojami kā arhitektūra, jo bez tiem nebūtu iespējams realizēt ģeniālākās idejas un ieceres, kuras noteica katra vēsturiskā laika aktualitātes. Senajā Grieķijas kultūrā viens no ievērojamākajiem arhitektiem bija Feidijs, kurš izveidoja Atēnu Akropoles diženo ansambli – dievietes Atēnas templi – īstenojot laikmetam un kultūrai atbilstošas prasības.
Arhitektūra ir viena no retajām mākslas formām, kas ir praktiska. Tā reizē ir gan radoša, gan matemātiska. Fantāzijas lidojums ir neierobežots, tomēr “gravitācija” to pievelk pie zemes – šeit darbojas kā labā, tā kreisā smadzeņu puslode un arhitektam jāatrod zelta balanss starp abām.
Nozares ievērojamais plašums
Par arhitektūru domājot, bieži vien to neapzināti gribas iegrožot, par arhitektūru nosaucot tikai mākslinieciski sarežģītas būves – Gaudi La Sagrada Familia katedrāli, Nacionālo Mākslas muzeju vai Florences katedrāli. Tomēr tādā veidā mēs apzogam arhitektūras plašumu. Arī fabriku ēkas ir arhitektūra – tiesa, tās neraksturo komplicēts dizains un to sienas nerotā vērtīgi mākslas darbi, tomēr arī visvienkāršākajā no telpām uzturas cilvēks. Un ja ir telpa, ir arī arhitektūra.
Lai tajā pašā fabrikas ēkā varētu produktīvi strādāt, arhitektam un interjera dizainerim jāspēj ar telpas palīdzību radīt atbilstošs emocionālais noskaņojums. Tāpat šeit svarīgs ir loģiskais plānojums: atbilstoši izveidojot telpu iekārtojumu, strādāšanas ikdiena tiek būtiski atvieglota. Un noskaņa ir elements, kas vienmēr ir klātesošs arhitektūrā. Katrā individuālajā projektā arhitektam jāprot radīt īstā sajūta, lai konkrētā telpa kalpotu savam mērķim un izmantošanas nolūkam.
Arhitektūras nozare ir plaša un iespējām bagāta. Arhitektu pakalpojumus var izmantot ikviens, jo tie ir nepieciešami gan dzīvojamo ēku, gan industriālu būvju plānošanā. Tie aptver milzīgu iespēju spektru. Profesionāļi pielieto savas zināšanas, radošās idejas, iegūto pieredzi, lai īstenotu klienta ieceres un sasniegtu viskvalitatīvāko rezultātu. Atkarībā no pasūtītāja vajadzībām, izšķir dažādus pakalpojumus.
Pieejamie pakalpojumi:
- Sabiedriskās ēkas
- Dzīvojamās ēkas
- Industriālās un inženierbūves
- Interjera dizains
- Ainavu arhitektūra
Kā vide mūs ietekmē?
Teju ikvienā darba vietā no darbinieka tiek sagaidīta radoša domāšana. Tomēr nereti darba vide šo iedvesmu nemaz neveicina. Pelēkas un garlaicīgas, pat nomācošas un nospiedošas sienas – kā šeit varētu pacelties sapņu augstumos? Videi ir liela ietekme uz cilvēka pašsajūtu. Arhitekta uzdevums ir arī četrstūrainai kastei piešķirt raksturu.
Arvien vairāk arī biroju īpašnieki piedomā pie dizaina – patīkama un harmoniska vide galu galā arī uzlabo darba efektivitāti. Un darbinieks vēlas doties uz darba vietu, kur valda patīkama atmosfēra – šajās sienās aiziet tik ilga daļa dzīves laika! Tad, Dievs dod, lai vismaz skats būtu labs! Un lai vismaz būtu telpaugi – mūsdienās interjerā arvien vairāk tiek novērtēta dabas klātbūtne. Ja jau atklāsme par gravitācijas teoriju pie Ņūtona nāca sēžot zem ābeles – kāpēc gan savā birojā neievietot kokus, vismaz kaut podiņos? Zināms, ka parkos vai pie dabas cilvēka prāts nomierinās, rodas jaunas idejas – šo pašu sajūtu jāienes arī birojos.
Arhitekta profesija ir radošu un māksliniecisku ideju apvīta – vērā ņemamas gan klienta vēlmes, gan vides sniegtās iespējas. Vides daudzveidības dēļ arī arhitektūra dažādās pasaules malās ir tik atšķirīga. Zemēs ar siltu klimatu nav jādomā par siltināšanu, bet ziemeļos ar glītu salmu jumtu vien nepietiks, lai arī bargajā salā par tā skaistumu varētu priecāties.
Arhitekts pievērš uzmanību tam, lai būvniecība lieliski saderētu kopā ar apkārtējo vides kompozīciju. Arhitektūru sastāda neskaitāmu nianšu kopums, kurām savā starpā ir perfekti jāsader. Māksla ir uzstādītajās normās iekļaut radošās fantāzijas devu, lai padarītu gala rezultātu individuālu un neatkārtojamu. Modernās arhitektūras vadlīnijas vedina iekļaut dabu kopējā projektā un padarīt to par organisku sastāvdaļu. Arhitektūras mērķis nav dabu uzvarēt, pakļaut vai iznīcināt, bet gan tajā iekļauties un pieskaņoties ainavai gluži kā hameleonam.
Katram arhitektam savs skatījums
Profesionālo darba rokrakstu ietekmē arhitekta pasaules izpratne, gūtie iespaidi no redzētā, telpas izjūta, kultūra un daudzi citi radoši un izglītojoši procesi, jo tie visi kalpo kā iedvesmas avoti.
Saka, ka veiksmes atslēga, lai spētu realizēt izsapņotās ieceres, slēpjas īstās sadarbības nodibināšanā – katram jāatrod arhitekts, ar kuru veidojas labs kontakts un kura izpratne par skaistumu sakrīt ar klienta redzējumu. Katram klientam ir savas prasības, kuras prasa individuālu pieeju. No pasūtītāja puses ir jābūt pilnīgai uzticībai pret savu izvēlēto speciālistu, un arhitekta uzdevums ir piedāvāt dažādus risinājumus, lai kopīgi nonāktu līdz veiksmīgam gala rezultātam.
