Šodien ciemojos arhitektu birojā. Ticu, ka neesmu vienīgā, kas jau no bērnības izsapņojusi savu sapņu namiņu. Un tad pienāk tā diena, kad tas viss kļūst par kaut ko reālu – ir pietiekams uzkrājums, iespēja paņemt aizņēmumu un gatavība nostabilizēties, veidojot savu mājvietu. Šajā brīdī jāpieņem svarīgs lēmums: kam uzticēt mājas projektu? Viens variants ir moduļu mājas, tomēr individuālu un detalizētu projektu var piedāvāt tieši arhitektu birojs. Mani interesēja otrais variants.
Saka, ka velns slēpjas detaļās. Tomēr tieši tā arī ir – vai gan vienkāršas pusdienas nekļūst īpašas sveču gaismā un pie glīti klāta galda? Ziedi vāzē vai adventes vainags uz galda – svētki. Bet pat pikniks ezera krastā var būt elegants, ja vien gādāts par atbilstošu trauku komplektu, piknika groziņu, glītu sedziņu un šampanieša glāzēm. Ja ir piedomāts pie niansēm, dzīvi izgaršot iespējams pavisam citā buķetē. Un tad mēs varam teikt, ka dzīvojam un nevis vienkārši eksistējam.
Mājas ir tā vieta, kur pavadām visvairāk laika. Un šī ir viena no retajām telpām pasaulē, iekš kuras varam izveidot paši savu mazo valstību – ne vien paši drīkstam diktēt noteikumus, bet izraudzīties, kāda būs mūsu karaliste vizuāli. Ja pasaule liekas skarba un trūkumiem pilna vieta, mums ir iespēja par to visu aizmirst – savos nelielajos kvadrātmetros varam radīt miera oāzi, patvēruma ostu, smaržojošu rožu dārzu, visu ko vēlamies. Tā ir iespēja uzņemties atbildību par nelielu daļiņu no planētas un pašiem par savu dzīvi – kādu mēs to vēlamies redzēt? kādas sajūtas vēlamies piedzīvot? kādu vidi vēlamies rādīt citiem?
Ja vien paši neesam arhitekti vai talantīgi būvnieki, mūsu vārdus taustāmā formā ietērps profesionāls arhitektu birojs. Tas nozīmēs skrupulozu darbu ar vissīkākajām detaļām – kādu noskaņu panāksim, kādu stilu izvēlēsimies, kā domāsim par dabai draudzīga mājokļa veidošanu? – to visu iespējams kopā izsapņot.
Tomēr arhitektu birojs nav tikai darba vieta visiem tiem, kas prot sapņot, šeit iesaistās matemātiskās smadzenes un loģika. Vai gan nav apbrīnojami? Mūsu mājoklis ir abu smadzeņu pusložu izmantojuma rezultāts – es to sauktu par ideālo mākslu. Tā ir gan estētiska, gan praktiska.
Kāpēc gan vispār pievērst uzmanību stila niansēm? Vai nebūs gana labi ar jumtu zem galvas un siltumu – kāpēc tik ļoti piedomāt pie vides detaļām? To pasaka priekšā ne vien iekšējā apziņa, ka vide mūs ietekmē, bet apstiprina arī zinātne – ne vien tas, cik kvalitatīvus stimulus raida ārējā vide, lielā mērā nosaka bērna smadzeņu attīstību pirmajos dzīves gados, bet arī vides stimulu kvalitāte ietekmē pieaugušu cilvēku smadzeņu nerimtīgo attīstību. Vārdu sakot, lai veicinātu mūsu mieru, radošumu, harmoniju un laimi, mums ir vajadzīga vide, kas šos pozitīvos aspektus stimulē.
Šajā gadījumā runāju par estētiskiem arhitektūras risinājumiem, kurus piedāvā arhitektu birojs un nevis par emocionāli labvēlīgo vidi, kuru veido cilvēki ar savu izturēšanos, vārdiem un attieksmi.
Pirms izlemt par labu kādam arhitektu birojam, ir jāiepazīstas ar tā darbības veidu un apjomu. Vai tā ir sabiedrisko ēku, biroju, privātmāju vai daudzdzīvokļu ēku projektēšana? Vai šis birojs nodarbojas arī ar interjera projektu izstrādi? Vai padomāts būs arī par ainavu arhitektūru gadījumā, ja tiek būvēta privātmāja?
Ir jānoskaidro, vai arhitektu birojs spēj nodrošināt:
1. Būvprojekta sadaļu izstrādi;
2. Licencētu speciālistu piesaisti;
3. Inženieru biroju piesaisti;
4. Būvdarbu autoruzraudzību;
5. Plānoto izmaksu atbilstību reālajām izmaksām.
Lai saprastu, kādā stilā darbojas arhitektu birojs, jāiepazīstas ar iepriekšējiem arhitektu veikumiem – jāizvērtē, vai konkrētais arhitektu birojs spēs izpildīt iecerētās ekspektācijas un jānovērtē tā “rokraksts”. Jānovērtē ir ne tikai arhitektūras risinājums, bet arī ēkas funkcionalitāte un droša ekspluatācija. Īpaši svarīgi šie jautājumi ir sabiedrisko ēku projektiem.
Sadarbība ar arhitektu
Ja skatās no cilvēciskā viedokļa, jāizvērtē, vai spēju sadarboties ar konkrēto arhitektu, jo, lai rezultāts izvērstos kā iecerēts, ir ļoti būtiska savstarpējā sapratne un komunikācija. Vienu no saviem svarīgākajiem dzīves projektiem nevar uzticēt cilvēkam, ar kuru neesmu uz viena viļņa – svarīga ir pārliecība, ka manas vēlmes no tiesas ir sadzirdētas. Nereti arhitekts kļūst pat par draugu, kam tiek atklāta privāta informācija par sevi un savu ģimeni.
Tajā pašā laikā ir arī jāsaprot, ka būvniecības process ir sarežģīts – arhitektam pavisam noteikti ir savi apsvērumi, argumenti un citas procesa iekšējās lietas, ko nespeciālistam ir grūti saprast. Tādēļ nenāktu par sliktu iepriekš nedaudz sagatavoties, kā arī pēc iespējas konkrētāk atklāt savas vēlmes un mērķi, kam objekts kalpos.
Kā notiek būvniecības process?
To iespējams sadalīt 5 pamatsoļos:
1. Pirmkārt, tiek izvēlēts arhitektu birojs un savs arhitekts;
2. Notiek dialogs ar arhitektu – klients izsaka savas vēlmes, savukārt, arhitekts klientam piedāvā savus risinājumus un kopā tiek izvēlēts piemērotākais;
3. Projekta izstrāde;
4. Būvatļaujas iegūšana;
5. Projekta realizācija.
Protams, šis ir ļoti vienkāršots būvniecības procesa atainojums, jo ir nepieciešams iziet daudz un dažādas procedūras, lai nonāktu līdz projekta realizācijai. Tomēr visu nepieciešamo informāciju ir iespējams uzzināt izvēlētajā arhitektu birojā. Un galvenais – tas nozīmē radīt mājvietu ar dvēseli, savu māksliniecisko vērtību un stāstu pašam par savām vērtībām. Jo tas, kādā vidē mēs vēlamies dzīvot, daudz izsaka par to, kas mēs esam un kas mums ir svarīgi.
